Greenways of Latvia

21.11.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Laika posmā no 2023.gada 16.aprīļa līdz 15.novembrim projekta Vadošais partneris Balvu novada pašvaldība kopā ar partneriem Vidzemes tūrisma asociāciju, Gulbenes novada pašvaldību, Ropažu novada pašvaldību realizēja projektu Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) - Nr. LVIII-069 “Promote the green tourism routes of Riga, Vidzeme and Latgale regions” (acronym: “Greenways of Latvia”).

Projekta vispārējais mērķis ir veicināt vietējo kultūras un dabas resursu izmantošanu kopējā ilgtspējīga tūrisma piedāvājumā, tālāk attīstot un popularizējot zaļos ceļus (GW), lai piesaistītu jaunus tūristus un palielinātu tūristu plūsmu (skaitu), stimulētu tūrismu, vietējos tūristus apkalpojošos uzņēmumus un vispārējo ekonomisko aktivitāti Rīgas, Vidzemes, Latgales reģionos.

Balvu novada pašvaldība koordinēja projekta īstenošanu, katru mēnesi sadarbībā ar projekta partneriem sagatavoja ikmēneša atskaites programmas sekretariātam par projekta virzību, paveikto un apgūto finansējumu. Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja Vineta Zeltkalne vadīja projekta darba grupas darbu. Katrs partneris bija deleģējis (priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieku) strādāt projekta vadības komitejā. Septiņu mēnešu laikā notika divas projekta darba grupas tikšanās un divas vadības komitejas tikšanās.

Svarīga projekta sastāvdaļa bija projekta publicitātes plāna īstenošana, kas pastāstīja par iepriekšējā projektā sasniegtajiem rezultātiem un iepazīstināja ar jaunā projekta gaitu. Kopā ir sagatavotas 17 publikācijas www.balvi.lv, 11 publikācijas www.vilaka.lv, 5 publikācijas Balvu novada pašvaldības sociālajā tīmekļa vietnē Facebook, 4 maksas publikācijas Latgales laikrakstā “Vietējā”, 4 maksas publikācijas laikrakstā “Rēzeknes vēstis”, 1 maksas publikācija žurnālā “Baltic Outlook”, ko izplata AirBaltic lidojuma reisos. Projekta laikā izsūtīja masu medijiem divas preses relīzes.

Balvu novada pašvaldības darbinieki piedalījās zināšanu pārneses un ieinteresēto pušu iesaistes pasākumos, piedaloties uz mācību braucienu Īrijā un Vidzemē, piedalījās 4 veicināšanas (promo) pasākumos un 2 promo pasākumus noorganizēja Balvu novadā. Balvu novada tūrisma speciālisti sadarbībā ar Gulbenes novada tūrisma speciālistiem izgatavoja vienu zaļo ceļu karti – posmam Gulbene-Balvi-Viļaka.  
Balvu novada pašvaldība sagatavoja arī reklāmas materiālus – velobraucēja komplektu: atstarotāji, ūdens pudeles, mazas mugursomas, pildpalvas, šos materiālus saņēma veicināšanas pasākumu dalībnieki. Izgatavoja arī 5 T-kreklus Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra darbiniekiem, lai arī nākotnē prezentēto zaļos ceļus.

Vadošais partneris uzlaboja drošību uz esošās zaļo ceļu trases Sita-Kubuli-Vīksna-Kuprava-Žīguri-Sola posmā uzstādot aizlieguma zīmes iebraukt aizliegts, divas barjeras Kubulos un Žīguros, kā arī aprīkoja esošās barjeras ar atstarojošām lentām. Lai posms Kubuli – Vīksna būtu interesantāks, tika atjaunoti 13 vēsturiskie dzelzceļa stabiņi.

Projekta kopējais budžets (visiem partneriem)  ir  180 890.38  Eur, Projekta līdzfinansējums no pārrobežu sadarbības programmas 2014 -2020.gadam ir 162 801.34 Eur (90 % no projekta budžeta)un projekta partneri līdzfinansē projektu 10 % apmērā – 18 089.04 Eur. Balvu novada pašvaldības kopējais finansējums 35786.00 Eur, attiecīgi 90 % no programmas un 10 % pašvaldības līdzfinansējums. No pašvaldības līdzfinansējuma daļas tiek saņemts arī valsts budžeta līdzfinansējums, bet ne vairāk par 1789.30 Eur.

Vidzemes tūrisma asociācija projektā izveidotos video ir publicējusi: https://greenrailways.eu/izvelies-zalo-celu un digitāli statistika ir pieejama https://greenrailways.eu/statistika.

Teksts un foto: Balvu novada pašvaldības projekta vadītāja Vineta Zeltkalne

Publicēts: 31.10.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

24.oktobrī Cēsu novada Āraišu ezerpils Arheloloģiskajā parkā notika projekta Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) noslēguma konference. Tajā piedalījās projekta partneru pārstāvji no Vidzemes tūrisma asociācijas, Balvu, Gulbenes un Ropažu novadu pašvaldībām, kā arī eksperti, uzņēmēji un Vidzemes augstskolas studenti no studiju programmas “Tūrisma organizācija un vadība”.

Šī projekta mērķis ir veicināt vietējo kultūras un dabas resursu izmantošanu kopējā ilgtspējīga tūrisma piedāvājumā, tālāk attīstot un popularizējot zaļos ceļus (GW), lai piesaistītu jaunus tūristus un palielinātu apmeklētāju plūsmu, stimulētu tūrisma uzņēmumu izveidi un attīstību, kā arī  vispārējo ekonomisko aktivitāti Rīgas, Vidzemes, Latgales reģionos.

Projekts “Latvijas zaļie ceļi” ir unikāls, jo 7 mēnešu laikā ir izveidotas vairāk kā 60 publikācijas dažādos masu medijos un partneru tīmekļu vietnēs; izdoti četri prezentreklāmas komplekti, piemēram, mugursoma, ūdens pudele, atstarotājs – lietas, kas ir noderīgas velobraucējiem dodoties izbraukumā pa zaļajiem ceļiem. Izveidoti 3 īsie video par posmiem Rīga – Ērgļi, Gulbene-Balvi-Viļaka un Ieriķi- Jaunpiebalga – Gulbene. Izdodas 4 veidu kartes – kopējā maršrutu karte, mazās kartes īsākiem zaļajiem velo ceļu posmiem. Noorganizēti 6 veicināšanas pasākumi, kuri bija atvērti visiem interesentiem. Projekta partneru darbinieki piedalījās pieredzes apmaiņas braucienos uz Īriju un Itāliju, kā arī iepazina zaļos ceļus Vidzemē. No jauna ir nomarķēts un iztīrīts jauns zaļo ceļo posms Ieriķi – Jaunpiebalga – Gulbene.

“Projekts “Latvijas zaļie ceļi” ir par mērķtiecību. Mums vienmēr ir jānovērtē savi speciālisti, ieguldītais darbs un izveidotā infrastruktūra, kā arī jāpārdomā, kā izveidoto infrastruktūru uzturēsim nākotnē. Vienmēr svarīga ir reklāma un izveidotā produkta mārketings. Liels paldies tiem, kuri iesaistījās jau projektā “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” un liels paldies, kuri turpināja prezentēt sasniegto arī projektā “Latvijas zaļie ceļi”. Vienmēr vislabākā reklāma būs no cilvēkiem, kuri paši ir apmeklējuši zaļos ceļus. Mums ir ko parādīt, un esošais tūrisma piedāvājums nav apskatāms un iepazīstams vienā dienā,” pateicās un atzina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika atcerējās, ka kopā ar Raiti Sijātu ir piedalījusies Latvijas Zaļo ceļu asociācijas dibināšanā.  “Kopā strādājam jau kopš pirmsākumiem. Esmu priecīga, ka pa šiem daudzajiem gadiem esam tik daudz izdarījuši, lai popularizētu zaļos ceļus un veselīgo dzīvesveidu. Skatoties no Gulbenes novada skatu punkta varu teikt, ka daudzus projektus mēs nemaz nebūtu realizējuši, ja neiesaistītos Zaļo ceļu asociācijā un Vidzemes tūrisma asociācijā. Mums ir jāvelta vēl lielāka uzmanība, lai zaļo ceļu popularizēšanā un izmantošanā iesaistītu pašvaldības darbiniekus un vietējos iedzīvotājus. Kā arī vairāk jāveido izpratne par zaļajiem ceļiem, īpaši jāizglīto pagastu pārvaldnieki, kuru teritorijai cauri iet zaļais ceļš. Lai mēs šo potenciālu izmantotu kā tas ir izmantots Eiropā, mums vēl ir daudz jāmācās un jāsadarbojas,” aicināja pārdomāt un aizdomāties Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika.

Cēsu novads zaļo ceļu projektā iesaistījās pirmo reizi. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova aicināja zaļajiem ceļiem meklēt unikālo, lai pamatotu deputātiem, finansējuma devējiem savas investīcijas. “Domāju, ka zaļie ceļi teicami prezentē industriālo mantojumu. Aicinu turpināt popularizēt zaļos ceļus arī nākotnē, kā arī integrēt tos kopīgā dabas mantojumā, lai pastiprinātu attīstības iespējas arī nākotnē,” piebilda Inese Suija – Markova.

Balvu novadā atbildīgais par zaļo ceļu ikgadējo pļaušanu ir Vecumu un Susāju pagastu pārvaldnieks Ilmārs Locāns. Viņš atzina, ka vienmēr izmanto iespējas, lai iegūtu jaunu pieredzi un zināšanas, kā arī uzzinātu kā zaļo ceļu sakopšanā veicas citiem dažādos Vidzemes novados, cik pašvaldības finansējums tiek ieguldīts izveidoto zaļo ceļu uzturēšanā katru gadu. Balvu novads to dara ar saviem spēkiem, izmantojot to tehniku, kas ir, paredzot degvielas izdevumus trases pļaušanas darbiem. Citas pašvaldības pērk ārpakalpojumu, kas reizi vai divas reizes gadā nopļauj visu zaļo ceļu trasi.

VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune aicināja aizdomāties, kā velobraucējus pa zaļajiem ceļiem saslēgt un pieslēgt kopējam sabiedriskā transporta tīklam. Apmēram 5 % no visiem dalībniekiem uz konferenci bija ieradušies izmantojot sabiedrisko transportu. “Zaļie ceļi” ir Vidzemes magnēts jau vairāk kā 500 km garumā. Esam domājuši un līgumos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem esam iestrādājuši punktus, kas nosaka, ka pārvadātājiem gan vilcienos, gan autobusos ir jānodrošina iespēju pārvest arī velosipēdus. Aicinu, ja lielākas velo grupas vēlas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, šo nepieciešamību pieteikt konkrētajam pakalpojuma sniedzējam. Autotransporta direkcija plāno attīstīt arī digitālo platformu un apstāšanās pieturas pēc pieprasījuma ne eksprešu reisos,” jaunāko informāciju pastāstīja Artūrs Caune.

Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Enģele akcentēja pārvietošanos ar velosipēdu par dabai draudzīgu un aicināja, ja tuvumā zaļo ceļu maršrutam atrodas kādas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, izvērtēt informācijas iekļaušanu par teritorijām zaļo ceļu informatīvajos materiālos. “Daba un dabas mantojums vienmēr būs papildus pievienotā vērtība zaļajiem ceļiem,” piebilda Lelde Enģele

Projekta partneri, izvērtējot izveidoto infrastruktūru, atzina, ka ir vairākas mērķa grupas, kas atzinīgi novērtē uz zaļo ceļu trases uzliktās zīmes “Iebraukt aizliegts” vai uzstādītās barjeras. Jo ierobežots motorizētais transports uz trases, ļauj droši trasi izmantot skolām, lai organizētu izbraukumus ar velosipēdiem skolēniem. Atzinīgi ierobežojumus novērtē arī haskiju saimnieki, lai dodos treniņā ar haskijiem ir nepieciešami gari posmi, kur viņiem kārtīgi izskrieties, trenēties un izvizināt kamanās arī bērnus un pieaugušos.

Tūrisma organizatore Ineta Bordāne teica: “Ir svarīga vietējās kopienas iesaiste zaļā ceļa attīstībā - ja velo ceļš/taka/maršruts/objekts būs vajadzīgs vietējiem, tad arī tūristi to izmantos. Zaļo ceļu attīstība jāskatās arī kontekstā ar vietējo iedzīvotāju mobilitātes iespējām - lai šie ceļi tiktu izmantoti kā ikdienas pārvietošanās ceļi ar nemotorizēto transportu. Pārdomāta velo tūrisma infrastruktūra noteikti ir arī vietējās ekonomikas veicinātājs - pat viena veiksmīgi izveidota velo novietne pilsētā vai ciemā var veicināt kāda vietējā mazā biznesa attīstību viesmīlības sektorā. Zaļo ceļu izveide un attīstība ir arī industriālā mantojuma saglabāšana, popularizēšana un zaļo ceļu attīstībai jānotiek koordinēti un stratēģiski visā reģionā, valstī.”

Tūrisma informācijas konsultante Agita Zelča argumentēja: “Zaļie ceļi ir iespēja stāstīt par bijušo industriālo mantojumu Balvu novadā, veids, kā izjust dabas tuvumu un tās vērtības. Zaļos ceļus nevar uzskatīt kā atsevišķu tūrisma objektu novada ciemiņiem, šiem ceļiem ir jābūt nozīmīgiem arī vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo to tuvumā. Zaļie ceļi nākotnes perspektīvā varētu būt tā “dzīvības dzīsla”, ap kuru attīstās jau esošie uzņēmēji, kā arī rodas jauni tūrisma piedāvājumi, tādā veidā veicinot novada ekonomisko izaugsmi un padarot Ziemeļlatgali par vēl pievilcīgāku galamērķi nesteidzīgas atpūtas baudītājiem.”

Teksts: Projekta vadītāja Vineta Zeltkalne

Foto: projekta arhīvs

Publicēts: 12.10.2023. 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldība informē, ka realizējot projektu Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”, Nr. LVIII-069 “Promote the green tourism routes of Riga, Vidzeme and Latgale regions”, acronym: “Greenways of Latvia”) ir uzstādītas 10 jaunas aizlieguma zīmes (LVS standarts Nr. 301).  

Informāciju par izvietotajā zīmēm skatīt kartē ŠEIT.

Iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri izmanto zaļo ceļu (bijušo dzelzceļa līniju), lai nokļūtu dzīvesvietā vai dotos apkopt savus īpašumus, par atļauju saņemšanu, lūdzu, sazināties konkrētajā pagastā pārvaldē. Kontakti pagastu pārvaldēm ŠEIT.

Zīmes izvietotas, lai ierobežotu motorizēta transporta pārvietošanos pa zaļo ceļu un saglabātu to drošu un pieejamu velobraucējiem un kājāmgājējiem.

Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne
Foto: projekta arhīvs

 Publicēts: 09.10.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Greenways of Latvia” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldība informē, ka realizējot projektu Nr. LVIII-069 “Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos” (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”, Nr. LVIII-069 “Promote the green tourism routes of Riga, Vidzeme and Latgale regions”, acronym: “Greenways of Latvia”) ir uzstādītas divas jaunas barjeras uz zaļo ceļu trases, lai ierobežotu motorizēta transporta pārvietošanos pa zaļo ceļu.

Pirmā barjera ir uzstādītas Kubulos, Upes iela 1b, virzienā uz Gulbeni un otrā barjera ir uzstādīta Žīguros, Dzelzceļa ielā 3, virzienā uz Mežvidu skolu, Solu. Lai piekļūtu un apsaimniekotu savus īpašumus, aicinām iedzīvotājus sazināties ar konkrēto pagasta pārvaldi:

• Kubulu pagasta pārvalde, tālr. 64522668 vai 29138702 (pagasta pārvaldnieks Artūrs Luksts);

• Žīguru pagasta pārvalde, tālr. 26225062 vai 22342881 (pagasta pārvaldnieks Jevgenijs Žukovskis).

Šonedēļ  tiks uzstādītas arī aizlieguma zīmes iebraukt aizliegts, tikai saņemot speciālu pašvaldības atļauju būs iespējams zemes īpašniekiem nokļūt un sakopt savus zemes īpašumus. Detalizēta informācija sekos.

Balvu novada pašvaldības noslēgtais līgums ar VAS “Latvijas dzelzceļu” nosaka, ka pašvaldībai ir jāierobežo motorizēta transporta plūsma pa bijušo dzelzceļu un ir jāsaglabā dzelzceļam veidotais uzbērums, lai tas netiek izbraukts ar smagajām automašīnām.

Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne

Publicēts: 02.10.2023. 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Ropažu novada tūrisma speciālistes Anna Imbrate-Siliņa un Ilze Amerika bija noorganizējušas 29.septembrī veicināšanas pasākumu projektā  Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”). Kangaru stacijā pulcējās projekta partneru pārstāvji no Balvu un Gulbenes novadu pašvaldībām, Vidzemes tūrisma asociācijas un vietējie velo entuziasti no Ropažu novada un Pierīgas reģiona. Plkst. 10.30 izbraucām no Kangaru stacijas un pēc plkst. 17.00 atgriezāmies atpakaļ Kangaru stacijā. Tikai izbraucot visu maršrutu, dalībniekiem bija iespējams iepazīties ar Kangaru stacijas stāstu, ielūkoties stacijas telpās. Anna un Ilze intrigu par stacijas ēku vēlējās saglabāt līdz beigām, lai visi dalībnieki būtu motivēti atgriezties Kangaru stacijā. Kangaru stacija pieder Ropažu novada pašvaldībai un katru gadu pašvaldība organizē dažādus kultūras un tūrisma pasākumus, lai veidotu atpazīstamību Kangaru stacijai, un lai iepazīstinātu dalībniekus ar Latvijas zaļo ceļu posmu Cekule – Kangari – Suntaži (Rīga – Ērgļi līniju).

Ilze un Anna bija īpaši parūpējušās par velo brauciena dalībnieku ērtību, jo izbraukums notika ar e-velosipēdiem. Brauciena dalībnieki atzina, ka vēl nebija braukuši ar tik jaudīgiem e-velosipēdiem, kad pagriežot vienu rokturi, velosipēds ieguva paātrinājumu, rodoties sajūtai, ka esi devies izbraukumā ar mocīti nevis velosipēdu. Lai arī braucām visu dienu, nobraucot daudz kilometrus, ar e-velosipēdu varēja droši justies, nogurumu nejuta pat nepieredzējis velobraucējs. Protams, ja kāds visu laiku izvēlējās jaudīgākos ātrumus, varēja nepietikt baterijas līdz brauciena beigām, bet lielākā daļa bija apdomīgo braucēju, kuri izvēlējās pirmo vai otro braukšanas ātrumu.

Īpaši interesantu braucienu padarīja gida, ropažnieka jau astotajā paaudzē, Uģa Urtāna stāsti par apkaimes un dzelzceļa staciju vēsturi. Viņš ir arī vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" biedrs.  Jau bērnībā lasījis grāmatas par vēsturi, īpaši interesē arheoloģija. Uģis ir viens no tiem, kurš cenšas rekonstruēt vēsturi – tērpi, ieroči, darbarīki, dzīvesveids. Uģis ir arī viens no tiem, kurš atklājis Ropažos tūkstošiem kokogļu kalniņu, vietas, kur ropažnieki ieguva kokogles un vēlāk tās tirgoja gan muižām, gan rīdziniekiem. Kā arī ir atklājis Darvas kalniņu vietas. Balvu novada dalībniekiem visvairāk braucienā uzrunāja kokogļu un darvas kalniņu stāsts. Uģis tik detalizēti izstāstīja, kā notikusi rekonstrukcija šim senajam arodam, ka radās interese arī pašiem piedalīties šādā eksperimentā.  Uģis kopā ar vēsturniekiem, izmantojot dažādas metodes, ir veicis ļoti daudzu uzkalniņu izpēti. Tagad arī, redzot Balvu novadā kādu uzkalniņu, aizdomāsimies, vai tas sevī nav noslēpis kādu kokogļu vai darvas ieguves stāstu.

Braucot pa zaļo trasi ar e-velosipēdiem, mēs droši vien ļoti operatīvi nokļūtu Ērgļu dzelzceļa stacijā. Kādiem sportiskiem cilvēkiem zaļie ceļi var kļūt par lielisku treniņu vietu, bet daudziem tie interesantāki būs tad, ja būs iespējams iepazīt arī tā reģiona kultūrvēsturi. Paldies Uģim, Annai un Ilzei, kuri dalībniekiem noorganizēja tik lielisku dienu Ropažu novadā. Velomaršruts pieejams: https://www.ropazi.lv/lv/media/9554/download?attachment.

Tikai nepilnu 25 km attālumā viena no otras atrodas Kangaru un Suntažu stacijas. Ropažu novada pašvaldības organizētajā braucienā piedalījās arī Suntažu stacijas saimniece Liene Ķemzāne. 30.septembrī bija plānota atjaunotās Suntažu stacijas atklāšana. Balvu un Gulbenes novada dalībnieki, izmantojot nodibinātos kontaktus ar Lieni Ķemzāni, Suntažu staciju apmeklēja dienu pirms atklāšanas. Suntažu stacija tiek veidota kā īpaša SPĀ viesnīca, numuriņi jau ir gatavi, tuvākajā laikā taps arī baseins. Suntažu stacija ir tik ļoti mainījusi stilu, ka nav iespējams atpazīt, ka kādreiz tur ir atradusies Suntažu dzelzceļa stacija. Tuvumā atrodas arī bijušais dzelzceļa tilts, kas ir atjaunots daudz šaurāks, līdz ar to marķētais zaļais velo maršruts nav saistošs motorizētam transportam. Cerēsim, ka nākotnē atdzims vēl daudzas bijušā dzelzceļa stacijas, lai zaļo ceļu trases kļūtu arvien interesantākas tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Organizēti braucieni dod iespēju iepazīt jaunas vietas, uz kurām noteikti būtu jāaizved darba kolēģi, studiju biedri, draugi un viesi no tuvākām un tālākām zemēm.

Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne un projekta arhīvs

Publicēts: 15.09.2023. 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novadā 7. un 8.septembrī norisinājās zaļo ceļu veicināšanas – iepazīšanas pasākumi. “Projekta Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) ietvaros 7.septembrī Balvu Novada muzejā norisinājās seminārs tūrisma uzņēmējiem, tūrisma speciālistiem un citiem interesentiem. Semināra pirmajā daļā lektors Edgars Ražinskis rosināja ikvienu klātesošo domāt par unikāliem tūrisma produktiem, ko var veidot sadarbojoties pašvaldībai ar vietējiem uzņēmējiem un kopienu. Semināra dalībniekiem no Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadiem bija iespēja noklausīties lekciju par tūrisma produktu veidošanu, šī brīža tendencēm tūrismā un labākajiem piemēriem par dabas un kultūras resursu izmantošanu tūrismā, ieskaitot Zaļos ceļus. Semināra otrajā daļā mārketinga speciāliste Inga Priedīte dalījās pieredzē, kā veiksmīgi veidot tūrisma produktu un pasākumu reklāmas sociālajā tīklā  Facebook,” pastāstīja Balvu novada tūrisma organizatore Ineta Bordāne.

8.septembrī ikvienam interesentam bija iespējams doties Balvu novada muzeja vadītā ekskursijā Balvu pilsētā, lai uzzinātu interesentus faktus par Balviem, lai uzzinātu, cik interesanta un saistoša ir Balvu pilsēta velo ceļotājiem.
Pēc pusdienām visiem interesentiem bija iespējams doties īstā izbraukumā īstā zaļo ceļu trasē no Kubuliem līdz Vīksnas dzelzceļa stacijai un atgriezties Kubulos, lai Šklados saņemtu kādu atspirdzinošu dzērienu un iegūtu jaunu enerģiju nogaršojot burgeri. Velo brauciena dalībnieki atzina, ka pirmos km stabiņus pat neesot pamanījuši, jo vasarīgajā dienā, sarunājoties ar citiem, nav manījuši, ka ir sasnieguši jau Vīksnu. Brauciena dalībnieki jautāja, kāpēc uz zaļā ceļa ir uzstādītas barjeras, vai pa zaļo ceļu var braukt automašīnas. Paldies Vīksnas pagasta pārvaldei un vadītājai Dzintrai Pipcānei par atbalstu velo braucēju uzņemšanā Vīksnā.  Liels paldies Stacijas pamatskolai un direktorei Rutai Bukšai, jo Stacijas pamatskolas audzēkņi no 6.  līdz 9.klasei piedalījās braucienā, lai uzzinātu, kas tad īsti atrodas blakus audzēkņu skolai. Daudzi skolēni atzina, ka vecāki esot stāstījuši, ka kādreiz šeit esot gājis vilciens. Pieaugušie atcerējās laikus, kad Balvu stacija bijusi apdzīvota, atcerējās kā gājuši dzelzceļa stacijā sagaidīt vilcienu, tā pienākšanas un atiešanas laikos, atcerējās Balvu stacijas veikaliņu un gardumus, ko tur varējis nopirkt. Cerēsim, ka nākotnē, pateicoties zaļajam velo ceļam, atdzims arī Balvu stacija, lai kopā veidotu vēsturi nākamajām paaudzēm. Lai iepazītu zaļos ceļus, ir nepieciešams doties ar velo vai kājām trasē un aicināt palīgā tūrisma nozares profesionāļus, lai izveidotu pievilcīgus galamērķus arī tālajā - Ziemeļlatgalē.

Teksts: projekta vadītāja Vineta Zeltkalne

Foto: Vineta Zeltkalne, Ineta Bordāne, Agrita Anča

Publicēts: 15.09.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldības pārstāvji piedalījās projekta Nr. LVIII-069 “Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos” partnera Gulbenes novada pašvaldības rīkotajā starptautiskajā konferencē “Gulbenes – Alūksnes dzelzceļam 120. Dzelzceļa industriālā mantojuma saglabāšana, revitalizācija un kultūras tūrisms reģionālās attīstības kontekstā”.
Iepazīstoties ar konferences ziņotāju referātiem, secinājām, ka ir labi, ja kaimiņnovadā Gulbenē vēl kursē vilciens no Rīga uz Gulbeni. Tas dod iespēju vairāk velobraucējiem atbraukt uz Gulbeni un apceļot marķēto zaļo ceļu Gulbene – Balvi – Viļaka vai izbraukt arī ar bānīti no Gulbenes uz Alūksni. Dace Bumbiere – Augule pastāstīja par tūrisma produkta “Bānīša zeme” ilgtspējīgu tūrisma piedāvājumu.  Attīstība bānītim kā kopējam tūrisma produktam sākās tikai tad, kad Gulbenes un Alūksnes pašvaldības nolēma sadarboties un izveidot kopīgu tūrisma produktu “Bānīša zeme”.  2018.gadā izveidota bānīša muzeja ekspozīcija Alūksnē, kopš 2019.gada lieto zīmi “Bānīša zeme”, 2020.gadā izveidoti nelielie velo maršruti blakus bānīša līnijai, lai veloceļotāji var izkāpt konkrētā bānīša stacijā, izbraukt nelielu velo loku, atgriezties stacijā un ar atpakaļ nākošo bānīti, atgriezties ceļojuma sākuma punktā (Gulbenē). “Tūrisma nozares attīstībā nozīmīgs ir transports, bānītis, iespēja apgūt jaunas prasmes, veicināt ekonomisko izaugsmi. Jo vairāk sadarbojamies, jo vairāk draugu, jo vairāk attīstāmies un paplašināmies,” aicināja padomāt Dace Bumbiere – Augule.

Ziņotājs Toms Altbergs vērsa uzmanību, ka zaļo ceļu marķēšana, izveide palīdz saglabāt industriālo mantojumu. Vietas, kur bijušo dzelzceļu līnijās izveido zaļo ceļu – piemēro to velobraucējiem un kājām gājējiem, rodas idejas kā atdzimt arī dzelzceļa stacijām. Aicināja vērst uzmanību viņaprāt svarīgiem izaicinājumiem nākotnē: pašmērķis vai sabiedrības intereses; māksla sadarboties; paaudžu maiņa; virtuālā realitāte; mākslīgais intelekts.
Eksperts Ēriks Lingebērziņš uzsvēra, ka zaļie ceļi iegūs, ja tiks pasniegti tūrisma piedāvājumā kopā ar industriālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Aicināja analizēt kopienas uztveri un attieksmi – cik zaļos ceļus atbalsta vietējā sabiedrība.

Eiropas zaļo ceļu asociācijas direktore Mersedesa Munoz – Zamora pastāstīja kā zaļos ceļus atbalsta un attīsta Eiropā. Spānijā zaļie ceļi ir ļoti populāri, katru gadu atjauno ap 100 km zaļo ceļu. Spānijā ir attīstīta privātā un publiskā partnerība. Portugālē ir izveidots tūrisma fonds, kurā kopā darbojas tūrisma organizācijas un Portugāles dzelzceļš. Itālijā bijušās dzelzceļa līnijas kopējais garums ir ap 7000 km, atjaunoti ir tikai 1000 km. Francijā zaļie ceļi ir ļoti populāri, ir valsts līmeņa organizācija, kas atbild par zaļajiem ceļiem un to popularizē ar speciāliem pasākumiem. Zaļie ceļi Eiropā popularizē arī Unesco mantojumu, tos izmanto sportošanai.  Mersedesa Munoz – Zamora pateicās Latvijai par ieguldīto darbu zaļo ceļu attīstībā Latvijā, uzsvēra, ka Latvija ir labs piemērs tiem, kuri tikai sāk domāt par zaļo ceļu attīstību, jo varam parādīt paveikto un izstāstīt kā sākt veidot infrastruktūru.
Pēc konferences visiem dalībniekiem bija iespēja doties izbraukumā ar bānīti -  vilcienu ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands" no Gulbenes uz Alūksni. Balvu novada pašvaldības darbinieki Aleksandrs Sņegovs, Ilmārs Locāns, Ineta Bordāne, Iveta Supe un Janīna Vīksna izmantoja šo iespēju. Viņi redzēja kā strādā tvaika lokomotīve, kā tai tiek uzpildīts ūdens stacijā “Papardes”, priecājās kā bānīti stacijās un pārbrauktuvēs sveicināja cilvēki. Bānītis šogad svin 120. darbības jubileju. Daudzi konferences dalībnieki vēlēja bānītim turpināt ripot vismaz nākamos 100 gadus.

Teksts: projekta vadītāja Vineta Zeltkalne

Foto: Evita Brokāne un Vineta Zeltkalne

 Publicēts: 14.09.2023.

Projekts Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos"

Izsludinām konkursu uzņēmējiem - vienai vai divām vakancēm pieredzes apmaiņas braucienā uz Ropažu novadu, 1 diena - 29.09.2023.

1. Noteikumi - iespēju saņem uzņēmējs: kurš atrodas tiešā zaļo ceļu trases tuvumā un sniedz pakalpojumus velo tūristiem vai līdz 22.09.2023. ir sniedzis zaļā ceļa velo tūristiem un/vai masu medijiem pakalpojumus.
2. Projekta budžets sedz transporta izdevumus un izdevumus pieredzes brauciena norises vietā Ropažu novadā
3. Uzņēmēja atbilstību de minimis prasībām, jāaizpilda un jāiesniedz De minimis veidlapa jāaizpilda e-forma https://deminimis.fm.gov.lv/

Jāpiesakās līdz 22.09.2023. plkst. 16.00 vineta.zeltkalne@balvi.lv Nosūtot brīvā formā pieteikumu un pamatojumu noteikumiem - pagarināta pieteikšanās līdz 26.09.2023. plkst. 18.00.

Sīkāka informācija pa t. 29373559.

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Publicēts: 31.08.2023. 

• Velo diena 08.09.2023.
  • 1.daļa No plkst. 10.00 - 12.00 Iepazīsti Balvus (sākums pie Balvu novada muzeja, Brīvības iela 46)
  • 2.daļa No plkst. 13.00 - 16.00 Velo izbraukums Kubuli – Vīksna - Kubuli (10 km vienā virzienā un 10 km atpakaļ) Ar saviem auto dodamies uz bijušo Kubulu dzelzceļa staciju, atstājam auto, braucam tālāk ar velo. Ja pieteiksies būs pieejama velo noma, var piedalīties arī ar savu velo.
• Reģistrējies, vietu skaits ierobežots vineta.zeltkalne@balvi.lv, vai 29373559

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Publicēts: 31.08.2023. 

• Norises vieta: Balvu novada muzejs, Brīvības iela 48
• Norises laiks: no plkst.9.30 - 16.30
• Datums: 07.09.2023.
• Seminārs tūrisma uzņēmējiem, gidiem par tūrisma produkta veidošanu (aktīvais tūrisms - velo un kājāmgājējiem, kultūras tūrisms), lektori:
  • Inga Priedīte. Digitālā mārketinga speciāliste ar 7 gadu pieredzi. Ikdienā palīdzu uzņēmumiem pārdot vairāk ar tādiem pakalpojumiem kā:
  • - Sociālo tīklu reklāma un saturs (Facebook, Instagram, LinkedIn);
  • - Digitālā mārketinga stratēģija,
  • - Mārketinga projektu vadība;
  • - Google reklāma.
  • www.ingapriedite.com

  • Edgars Ražinskis. Viesmīlības un tūrisma produktu pārdošanas lekciju un meistardarbnīcu  vadītājs vairāk nekā 10 gadu garumā. Latvijas dabas tūrisma asociācijas līdzdibinātājs. www.25wolves.com

• Dalība bez maksas.
• Vietu skaits ierobežots Pieteikšanās, aizpildot anketu ej.uz/zaļieceļi0709 vai 29373559.

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Publicēts: 30.06.2023.

Balvu novada pašvaldība projekta Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos”  ietvaros plāno tūrisma kartes “Gulbene-Balvi-Viļaka Zaļais ceļš” maketa atjaunošanu. Aicinām  tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kas atrodas Zaļo ceļu velomaršruta tiešā tuvumā vai attālumā līdz 12 km (naktsmītnes), sazināties telefoniski ar pašvaldības tūrisma speciālistu (29272948, Ineta Bordāne) par informācijas atjaunošanu un publicēšanu maršruta tūrisma kartē līdz 05.07.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne

Publicēts: 20.06.2023.  

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Pieredzes brauciens uz Vidzemi 13. un 14. jūnijā ir projekta LVIII-069 "Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) aktivitāte. Pieredzes braucienā piedalījās dalībnieki no Balvu, Gulbenes un Ropažu novadu pašvaldībām, kā arī Vidzemes tūrisma asociācijas. Informāciju par realizētajiem zaļo ceļu projektiem Vidzemē bijām dzirdējuši jau apmācību semināros iepriekšējā projekta “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” laikā, bet labāk vienreiz redzēt nekā daudz reiz dzirdēt. Iepazīstoties ar zaļo ceļu piedāvājumu Valmieras un Limbažu pusē, varēja daudz reiz labāk saprast lektoru stāstīto un rādīto.

Valmierā par velobraucējiem sāk domāt jau Valmieras dzelzceļa stacijā, izveidojot savienojošos posmus pilsētā, lai velo braucējs ātri un ērti nokļūtu uz zaļajiem ceļiem, nemaldoties pa pilsētu. Valmierā ceļi un ielas, pievedceļi no Cēsu puses tiek pārbūvēti, veidoti apļi, savienojošie posmi, kā arī tiek veidoti industriālie parki, jo investoriem Valmiera ir pievilcīga, jo ir dzelzceļš un iespēja izmantot lieljaudas elektrības  pieslēgumu.
Valmieras pusē šaursliežu dzelzceļa uzbērumi daudzās vietās bija nonākuši privāto īpašnieku rokās un tie tika norakti, izlīdzināti, lai veidotu tīrumus lauksaimniecības vajadzībām. Virzienā Valmiera – Zilaiskalns - Dikļi veloceļš ir izveidots gan pa grantētiem ceļiem, gan pa vecā šaursliežu dzelzceļa posmiem, ir noslēgti vairāk kā 40 līgumi ar privātpersonām, lai vispār taptu šis zaļais velo ceļš. Šajā posmā labais piemērs ir sadarbība arī ar zemnieku, kurš ir atļāvis lauku malas izmantot, lai savienotu zaļos ceļus, kā arī labais piemērs ir pašvaldības sadarbība ar Latvijas Valsts mežiem, kasizbūvēja tiltu. Vidzemes pusē tiek domāts, lai zaļo dzelzceļu neizmanto autotransports un smagais transports, atjaunojot tiltus pāri upītēm, grāvjiem, tie tiek atjaunoti šauri, lai pa tiem nevar izbraukt automašīna, līdz ar to šādi posmi autorizētiem transportiem nav saistoši.

Limbažu novadā apmeklējām Puikuli, Aloju un Valmieras novadā apmeklējām arī Mazsalacu, Rūjienu, un noskaidrojām, kā Latvijas zaļie ceļi savienojas ar Igaunijas zaļajiem ceļiem.

Limbažos atrodas Latvijā izveidotais pirmais zaļais ceļš virzienā uz Puikuli un tas ved gar Katvaru ezeru. Šī posma pirmie 5-7 km ir ļoti pieprasīti, jo pa to var nokļūt uz mazdārziņiem. Šo posmu, kā arī Alojas un citus posmus, kur notiek vislielākā iedzīvotāju plūsma, būtu nepieciešams nākotnē noasfaltēt, lai tie kļūtu pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai arī viņi varētu viegli pārvietoties pa zaļajiem ceļiem.

Veidojot zaļo ceļu, svarīgi ir padomāt arī par vietējo iedzīvotāju iesaisti, lai viņi kļūtu par zaļo ceļu vēstnešiem. Tāpat svarīga ir iespēja iznomāt velosipēdus. Velobraucējiem interesē arī ēdināšanas un nakšņošanas piedāvājumi, jo tuvāk zaļajam ceļam, jo labāk. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus Žīguru pagasta pārvaldes vadītāju Jevģēniju Žukovskim,  Biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatori Inetu Bordāni, tūrisma uzņēmēju Arnitu Melbergu, Stacijas pamatskolas direktori Rutu Bukšu, Balvu pilsētas daiļdārznieci Renati Gavenyti un Balvu muzeja vadītāju Ivetu Supi visvairāk uzrunāja papildus iespējas velo maršutiem. Piemēram, Zilajā kalnā bija iespēja izbraukt vienā virzienā 2 km ar sliežu velosipēdiem no Zilākalna uz kūdras purvu, pa šīm sliedēm kādreiz izveda kūdru, tagad brauc tūristi un velobraucēji. Brauciena dalībniekiem patika arī iespēja laivot pa Salacu, jo uzņēmējs piegādā laivas un glābšanas vestes vienā punktā un sagaida laivotājus nākamajā punktā - Skaņajā kalnā Mazsalacā. Apmeklējuma vērts bija arī tiešā zaļo ceļu trases tuvumā esošais MINI ZOO – z.s. “Priedītes”, kur ir iespēja satikt trušus, aitas, kazas, cūkas, zirgus un pat redzēt kādu govi. Jo interesantāki papildus piedāvājumi pie zaļā velo ceļa, jo velo ceļš ir saistošāks tūristiem un viņi ir gatavi pavadīt vairāk laika arī lauku reģionā un dabā. Interesanti bija iepazīt Vidzemi no zaļo ceļu skatu punkta.  

Teksts un foto: Vineta Zeltkalne, projekta vadītāja

Publicēts: 02.06.2023. 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Projekta LVIII-069 "Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) ietvaros Balvu novada pašvaldības pārstāvjiem – izpilddirektores vietniekam attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Jānim Bubnovam, Susāju un Vecumu pagastu pārvalžu vadītājam Ilmāram Locānam, Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatorei Inetai Bordānei un tūrisma uzņēmējai Arnitai Melbergai, bija iespēja doties uz Īriju, lai uzzinātu, kā zaļos ceļus jeb kādreizējās dzelzceļa līnijas pielāgo aktīvajam tūrismam un apsaimnieko Īrijas pašvaldības un iesaistītās organizācijas.  Braucienā projekta “Latvijas zaļie ceļi” ietvaros piedalījās arī pārstāvji no Vidzemes tūrisma asociācijas, Gulbenes, Ropažu un Cēsu novadu pašvaldībām.

Kopumā trīs dienās ar elektriskajiem velosipēdiem tika pieveikti gandrīz 150 km, aptverot trīs dažādus Īrijas reģionus. Brauciena pirmajā dienā tika iepazīts velo jeb zaļais ceļš no Waterford līdz Dungarvan (Waterford Greenway), kurā tŗīs gadu laikā ieguldīti aptuveni 15 miljoni EUR – izbūvējot melno segumu vairāk kā 40 km garumā, izvietojot norādes, atpūtas vietas, apmeklētāju plūsmas skaitītājus, barjeras, pārbrauktuves. Otrajā dienā salas vidienē bija iespēja apmeklēt Limerikas zaļo ceļu (Limerick Greenways), kurš tūrismam un aktīvai atpūtai tiek pielāgots gandrīz 30 gadu garumā, lielākoties veicot brīvprātīgo darbu, bet tikai pēdējos pāris gados veikti būtiski ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā (barjeras, melnais segums, tunelis, apmeklētāju skaitītāji, pārbrauktuves, barjeras). Šobrīd šajā posmā Limerikas pašvaldība īsteno projektu, atjaunojot arī kādreizējo dzelzceļa staciju.

Noslēdzošanā pieredzes brauciena dienā tika izbraukts zaļais ceļš Westport –Achill 42 km garumā jeb Great western Greenway, kas ir arī daļa no starptautiskā Euro velo maršruta Nr.1. Šajā maršrutā uzskatāmi redzams, cik svarīgi ir veidot savienojošos velo/kājāmgājēju ceļus, kas veicina visa lielā maršruta pieejamību.

Zaļie ceļi  Īrijā un arī pie mums Latvijā var kalpot un kalpo par pamatu vietējai mobilitātei, kā arī prasmīgi un pārdomāti tos attīstot un apsaimniekojot – izcila vieta, lai to izmantotu vietējie iedzīvotāji aktīvajai atpūtai  - pastaigām, velobraucieniem pārgājieniem. Taču būtiskākais – rast kompromisu starp iesaistītajām pusēm – zaļo ceļu īpašnieku, apsaimniekotāju un ceļam pieguļošo zemju īpašnieku interesēm.  Pārdomāta velo tūrisma infrastruktūra noteikti ir arī vietējās ekonomikas veicinātājs - pat viena veiksmīgi izveidota velo novietne pilsētā vai ciemā var veicināt kāda vietējā mazā biznesa attīstību viesmīlības sektorā.

Foto: Ineta Bordāne

Publicēts: 02.06.2023.

Projekts Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos".

• Noteikumi - iespēju saņem uzņēmējs: kurš atrodas tiešā zaļo ceļu trases tuvumā un sniedz pakalpojumus velo tūristiem vai līdz 12.05.2023. ir sniedzis zaļā ceļa velo tūristiem un/vai masu medijiem pakalpojumus.
• Projekta budžets sedz transportu, viesnīcu un dalības maksu.
• Uzņēmēja atbilstību de minimis prasībām, jāaizpilda un jāiesniedz De minimis veidlapa jāaizpilda e-forma https://deminimis.fm.gov.lv/
• Jāpiesakās līdz 09.06.2023. plkst. 16.00, vineta.zeltkalne@balvi.lv, nosūtot brīvā formā pieteikumu un pamatojumu noteikumiem, sīkāka info pa tālr. 29373559

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Publicēts: 12.05.2023.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldība 3.maijā parakstīja finansēšanas līgumu ar Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”, Nr. LVIII-069 “Promote the green tourism routes of Riga, Vidzeme and Latgale regions”, acronym: “Greenways of Latvia”) īstenošanu. Projekts ir jārealizē līdz 2023.gada 15.novembrim.

2023.gada 12.maijā Kubulu kultūras namā notika paplašinātā projekta vadības komitejas sēde, kurā bija aicināti piedalīties visi interesenti, arī masu mediju un vietējie iedzīvotāji. Pasākumā piedalījās projekta partneru Vidzemes tūrisma asociācijas, Gulbenes novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības vadības pārstāvji un speciālisti.

Pasākuma laikā projekta vadītāja Vineta Zeltkalne visiem klātesošajiem pastāstīja par projekta “Latvijas zaļie ceļi” mērķiem, uzdevumiem, aktivitātēm. Zaļie ceļi paplašināsies, jo tiks nomarķēts posms Ieriķi – Gulbene un Siguldas novada posms jau nomarķētajā ceļā “Rīga – Ērgļi”. Projekta vadītāja informēja, ka Balvu novada teritorijā zaļā ceļa posma divās vietas (Kubulos un Žīguros) uzstādīs 2 barjeras, brīdinājuma zīmes autovadītājiem, izdos karti posmam Gulbene – Viļaka, ievietos publikācijas vietējos laikrakstos, ir plānots atjaunot vēsturiskos betona stabiņus posmā Kubuli – Vīksna - Kuprava, jo tas ir vienīgais posms, kur šie stabiņi ir saglabājušies. Izgatavos projekta prezentreklāmu un rudenī organizēs veicināšanas pasākumu, kurā būs iespējams noklausīties arī lekcijas. Projekta iesaistītie darbinieki, pašvaldības vadība, tūrisma speciālisti un tūrisma uzņēmēji piedalīsies arī pieredzes apmaiņas braucienos uz Īriju un Vidzemi.

Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts atgādināja par vēsturiskajām dzelzceļa līnijām Latvijā, informēja par Zaļo ceļu attīstību Eiropā, pastāstīja par ieguvumiem no jau realizētā projekta “Zaļais ceļš Rīga – Viļaka”. Raitis Sijāts uzsvēra, ka negaidīts bija izsludinātais jaunais projekta konkurss 2022.gada nogalē, kurā startējām un saņēmām iespēju zaļos ceļus jeb velo maršrutus pa vecajām dzelzceļa līnijām attīstīt tālāk.

Vidzemes tūrisma asociācijas projektu vadītājs Jānis Sijāts iepazīstināja ar statistikas datiem no skaitītājiem, kuri uzstādīti posmā Rīga – Viļaka. Neatbildēts palika jautājums kāpēc skaitītājs Kubulos tieši trešdienās uzrāda vienu no lielākajām plūsmām. Projekta partneri un klātesoši iesaistījās diskusijā par skaitītāju nepieciešamību. Galvenā atziņa, ka skaitītāji ir ļoti svarīgi, jo, lai piesaistītu finansējumu ir nepieciešami dati. Ir dati, ir finanses. Ieteikums pašvaldībām, uzsākot kādu projektu realizāciju, izvietot pārvietojamos skaitītājus un analizēt kāda ir plūsma, kur ir nepieciešams ieguldījums infrastruktūrā un pakalpojumos.

Pēc oficiālā pasākuma daļas visiem interesentiem bija iespējams doties velo izbraukumā pa zaļo ceļu Kubuli-Sita-Kubuli un/vai Kubuli -Vīksna-Kubuli. Jo tikai nepilna puskilometra attālumā no Kubulu kultūras nama atrodas zaļā ceļa trase. Projekta partneri ir noskaņoti entuziastiski un cer ar zaļo ceļu ideju aizraut arvien vairāk cilvēku, kā arī iemācīties dzīvot zaļāk un veselīgāk pārvietojoties ar velosipēdu arī savās ikdienas gaitās.

Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne

Foto: Iluta Jaunžeikare un Jānis Sijāts

Publicēts: 03.05.2023.

Projekta "Latvijas zaļie ceļi" atklāšanas pasākums 2023. gada 12. maijā plkst.10.30 Kubulu Kultūras namā (Balvu iela 15, Kubuli). 

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Darba kārtība:

Publicēts: 03.05.2023.

Tiek izsludināts konkurss uzņēmējiem - vienai vakancei pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju (piecas dienas no 23.05. - 27.05.2023.). 

• Lai pieteiktos konkursam, nepieciešams aizpildīt e-formu https://deminimis.fm.gov.lv/. 
• Jāpiesakās līdz 12.05.2023. plkst.16.00, rakstot uz e-pastu vineta.zeltkalne@balvi.lv. 

Šis pasākums ir organizēts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Publicēts: 16.04.2023. 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldība informē, ka no 2023.gada 16.aprīļa līdz 15.novembrim īstenos projektu Nr. LVIII-069 “"Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) - Nr. LVIII-069 “Promote the green tourism routes of Riga, Vidzeme and Latgale regions” (acronym: “Greenways of Latvia”)

Projekta vispārējais mērķis ir veicināt vietējo kultūras un dabas resursu izmantošanu kopējā ilgtspējīga tūrisma piedāvājumā, tālāk attīstot un popularizējot zaļos ceļus (GW), lai piesaistītu jaunus tūristus un palielinātu tūristu plūsmu (skaitu), stimulētu tūrismu, vietējos tūristus apkalpojošos uzņēmumus un vispārējo ekonomisko aktivitāti Rīgas, Vidzemes, Latgales reģionos.

Ilgtermiņa ieguvums gala saņēmējiem un plašākai sabiedrībai reģionā ir tas, ka vietējie reģioni turpina attīstīt un popularizēt jauno tūrisma produktu (Latvijas zaļie ceļi), kas sniegs ekonomisku labumu vietējiem, mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un visai vietējai ekonomikai kopumā. Ievērojams papildus ieguvums no zaļajiem ceļiem jeb veloceļiem, kas ierīkoti Latvijas pusē pa bijušo dzelzceļa līniju, ir tas, ka tūristi, braucot ar velosipēdu, pārvietojās lēnāk, tādējādi pavadot vairāk laika un līdz ar to vairāk naudas reģionā.

Projekta īstenošanas laiks ir 7 mēneši.

Projekta rezultātā:

1.Uzlabota esošā zaļo ceļu maršruta Rīga - Viļaka pieejamība un drošība, sakārtots iztrūkstošais Siguldas novada posms;
2. Veikta ģeogrāfiskā paplašināšanas marķējot zaļo ceļu posmu Ieriki-Jaunpiebalga-Gulbene; 3. Aprīkots un pieejams jaunais zaļais ceļš Ieriki-Jaunpiebalga-Gulbene;
4. Notikusi zināšanu pārnese un ieinteresēto pušu iesaiste, organizējot 2 mācību braucienus; 6 promo pasākumus, 4 zaļo ceļu karšu izgatavošanu un drukāšanu;
5. Izveidota digitālā karte ar tiešsaistē pieejamu tūristu plūsmu statistiku;
6. Nodrošināts publicitātes plāns

Projekta vadošais partneris : Balvu novada pašvaldība, Bērzpils iela 1a, Balvi, LV-4501, ph. +371 64522453, e-mail: dome@balvi.lv.

Partneri: Vidzemes tūrisma asociācija (pārstāv Cēsu un Siguldas novadu pašvaldību), Gulbenes novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība.

Netieši iesaistīti projektā: Ogres, Madonas, Limbažu un Valmieras novadu pašvaldības, Latvijas Zaļo ceļu asociācija, Eiropas zaļo ceļu asociācija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (Tūrisma departaments), Rīgas un Latgales plānošanas reģioni.

Projekta kopējais budžets ir  180 890.38  Eur, Projekta līdzfinansējums no pārrobežu sadarbības programmas 2014 -2020.gadam ir 162 801.34 Eur (90 % no projekta budžeta)un projekta partneri līdzfinansē projektu 10 % apmērā – 18 089.04 Eur.

Informāciju sagatavoja: Balvu novada pašvaldības projekta vadītāja Vineta Zeltkalne