Šī gada jūnijā, sešu dienu pieredzes braucienā seši Balvu novada pašvaldības pārstāvji devās uz Norvēģiju, lai gūtu priekšstatu par Norvēģijas pašvaldību risinājumiem uzņēmējdarbības stiprināšanā, kā arī reģionālo izaicinājumu mazināšanā, projektā nr. PA-GRO-1588 “Strengthening the entrepreneurial environment of the Balvi municipality”. Turpmāk tesktā pašvaldības pārstāvji dalās savos novērojumos un pieredzētajā.
Daina Tutiņa, Balvu novada pašvaldības izpilddirektore
Pieredzes apmaiņas ietvaros tika apmeklētas Agderas reģions un tajā esošās Kristiansand, Lillesand, Bygland, Evje and Hornnes, Vennesla pašvaldības, reģionālais biznesa inkubators un Agderas universitāte. Katrā no pašvaldībām, pielāgojoties arī savai atrašanās vietai, dara iespējamo, lai resursus mērķtiecīgāk novirzītu teritorijas attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši patīkami, ka lielu lomu vietējās aktivitātēs nosaka sabiedrības atbalsts, brīvprātīgais darbs, pat mazās infrastruktūras izveidē un uzturēšanā (piemēram, dabas taka, inventāra izsniegšana).
Kā novērtējams ir bijušo uzņēmumu vai iestāžu teritoriju, bieži vien vidi degradējošo, pārveide, un uzņēmējdarbības attīstība un pakalpojumu pieejamība tajās. Lietderīgs bija ieskats, kā Norvēģijā veicina jaunu uzņēmumu izveidi, pakāpeniski gan izglītojot, gan izstrādājot biznesa ideju, piešķirot finansējumu tās realizācijai, lai tā būtu ilgtspējīga.
Norvēģija ir piemērs, ka resursus koncentrējot un iestādēm un organizācijām sadarbojoties, var iegūt labu rezultātu, teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību. Salīdzinoši liela loma tiek piešķirta sākotnējām apmācībām un biznesa idejas izpētei, pirms līdzekļu piešķiršanas. Lai būtu biznesa idejas ilgtspējīgākas, arī Balvu novada pašvaldības biznesa ideju konkursā lielāks uzsvars būtu jāliek uz sākotnējo zināšanu apguvi uzņēmējdarbībā, kā arī lai idejas būtu inovatīvākas nevis tradicionālas – pakalpojumu sniegšana utml.
Aija Mežale, Balvu novada domes deputāte un Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja
Pašvaldība un uzņēmēji skatās un darbojas vienā virzienā - reģiona kopīgai attīstībai, iesaistot arī sabiedrību un nevalstiskās organizācijas. Tā rezultātā ir ne tikai sarunas, bet reāli darbi, ko katrs atsevišķi nemaz nevar paveikt un nedara. Uz uzticību balstītas attiecības, kuru rezultātā lēmumi un mērķi netiek krasi mainīti, bet pildīti. Mūžizglītība - mērķis ilgstošai apmācībai, ko aktīvi virza Valsts - pašvaldība, sadarbībā ar uzņēmējiem. Tā rezultātā, notiek dialogs par konkrētām uzņēmēja vajadzībām noteiktā nozarē. Tiek motivēti cilvēki lauku teritorijās apgūt labas prasmes, kā rezultātā nes pozitīvas pārmaiņas, labākus dzīves apstākļus un finansiālo segumu. Konkrētā vietā tiek apzinātas vajadzības tūrisma uzņēmējdarbībā, tiek ieguldīti līdzekļi un pieaicināti speciālisti projektu sagatavošanai, vispirms apzinot konkrētas vietas patiesas vajadzības, iespējas ,arhitektūru, vēsturi, saglabājot arī naturālo skatu. Tas viss ir kopsolī ar inovatīvām tehnoloģijām un pielietošanas iespējām, aptverot lielāku tūristu skaitu. Uzņēmēji labprāt īrē un izpērk pašvaldībā sakārtoto infrastruktūru, kas ir piemērota tūrisma pakalpojuma sniegšanā. Un ne tikai. Pašvaldība organizē kopējās sapulces un tikšanās ar vietējiem iedzīvotajiem, kā arī veicina šajā visā iesaistīties jauniešus no 14-16.gadiem. Daudz strādā paši uzņēmēji apkalpojoša sfērā, esot saskarē ar pakalpojuma ņēmējiem, kā arī Norvēģijā ļoti izteikti darbojas brīvprātīgie, kuri bez atlīdzības brīvajā laikā veido Valsts kopējo tūrisma pakalpojuma sfēras attīstību. Apmeklējot reģiona pašvaldības, infrastruktūra tiek sakārtota tā, lai ir rentabli un multifunkcionāli, kas ļauj ietaupīt gan līdzekļu, gan laiku ,darbojoties vienā ēkā vairākām pašvaldības nozarēm. Proti, kultūras pasākumi, bibliotēka, kino un arī interešu izglītības pulciņi darbojas modernā, inovatīvā ar labām tehnoloģijām un ventilācijas, apgaismojuma, skaņas sistēmā m. Tās ir pielāgotas cilvēku labsajūtai un praktiskai darbībai.
Reģionālā uzņēmējdarbības attīstībai ir liela loma augstskolu sadarbībai ar biznesa inkubatoriem, iestādēm, kas motivē un dod informāciju par uzņēmējdarbības profesijas izvēli un attīstību jebkurā nozarē, vai tā ir ražošanas ar augstā m tehnologijām vai pakalpojumu sfērā. Tiek piedāvāti un virzītas idejas projektu līmenī uzņēmējiem vai cilvēkiem, kas šajās jomā grib darboties. Tiek izvērtēti projekti un virzīti uz realizāciju, kas motivē sabiedrību neapstāties un iet uz savas idejas īstenošanu dzīvē. Agdares reģionālais centrs arī dod iespēju strādāt un piesaistīt darbiniekus no citām Valstīm, nodrošinot ģimenēm dzīvot, bērnudārzus un skolas. Ka arī veido tiltus uz sadarbību arī ar vietējiem uzņēmējiem. Ir sakārtoti apstākļi jaunajiem uzņēmējiem, tā rezultātā strauji pieaug mazo un vidējo uzņēmumu skaits. Sadarbība ar augstskolām un pasniedzējiem ir izveidota saite un programma, kas veicina jau no pirmskolas, bērnus ražot vajadzīgos produktus, kas ir pielietojami ikdienā, kā arī tas viss ir vienā solī ar inovācijām un tehnoloģijām. Tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, pedagogiem, uzņēmējiem ir sagatavotas 2030. Agdares Reģionālais plāns, pie kā arī tiek nopietni strādāts un virzīts uz rezultātu. Tiek uzskatīts, ka bērni un jaunieši nav sagatavoti uz dzīvi un iemaņām, kad viņi ir profesijas izvēles priekšā, nav sapratnes un radošuma. Tāpēc STEM izglītība, proti, zinātnes tehnoloģijas, inženierija, kā arī matemātika, ir galvenās lietas , ko virza šī programma. Arī apmeklējot augstskolu, prezentācijās tika uzsvērts par ciešu sadarbību ar uzņēmumiem dažādās nozarēs un studenti tiek iesaistīti uzņēmumos, biznesa attīstībai un veidošanai no ļoti plaša spektra. Ir milzīgs projektu piedāvājums kopā ar investoru piesaistīšanu, kas darbojas Inženierzinātņu, Biznesa un tiesību, Veselības ,un sporta, Neatliekamās palīdzības , Humanitārās izglītības, Tēlotājmākslas fakultātēs. Pirmajā studiju gadā jaunieši ir meklējumos, ko viņi vēlas studēt un kas arī padodas, otro kursu sākot , ir lielas izmaiņas viņu studiju programmu apguvē. Arī praktiski tiekoties ar uzņēmējiem, kas īrē telpas vai ilglaicīgi darbojas savas nozarēs, ilgtermiņā, ir ar augstu kvalitāti un atbildības sajūtu, dod pienesumu gan vietējam, gan ārējam tirgum. No kā var secināt, ka Norvēgijā ir sakārtota nodokļu politika, cieņa un sapratne starp uzņēmēju un Valsti kopumā. tajā skaitā tiem, kas dzīvo tālāk no novada centriem.
Mārīte Orniņa, Balvu novada biznesa un tūrisma centra vadītāja
Uzskatu, ka cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam mēs atgriežamies, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Mēs varam salīdzināt, un mēs atrodam dziļāku jēgu saviem ikdienišķajiem darbiem. Atgriežoties un esot uz iedvesmas viļņa, rodas jaunas idejas, ko ieviest savā dzīvē un darbā.
Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. 2009. gadā Norvēģija bija pasaulē ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts un viena no pasaules bagātākajām valstīm, naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukta. Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no hidroelektrostacijām.
Elektroenerģijas ražošanā uz 1 iedzīvotāju Norvēģija ir 1. vietā pasaulē. Elektrība Norvēģijā ir lēta, kas ir veicinājis lielo skaitu elektromobiļu (arī liels valsts atbalsts auto iegādei) valstī, tie sastāda jau tuvu pie 50% no kopējā vieglo automobiļu skaita. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūtām. Turklāt 2007. gadā Norvēģija arī tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi. 2014.gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules demokrātiskāko valsti un ikgadējā valstu vērtējumā ieguva 9.93 punktus no 10. Tāpat 2013. gadā starptautiskajā laimes reitingā tās iedzīvotāji atzīti par otrajiem laimīgākajiem pasaulē, turklāt noziedzības līmenis Norvēģijā ir neticami zems. Norvēģijas izrobotā piekraste daudzkārt atzīta par vienu no skaistākajiem dabas skatiem pasaulē. Krasts, kopā ar tajos esošajiem fjordiem un salu tūkstošiem, stiepjas vairāk nekā 25 tūkstošu kilometru garumā. Un tieši šādus – mierīgus, pārliecinātus par savu labklājību ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā un absolūti nesteidzīgus, mēs arī iepazīstam Norvēģu pašvaldību, uzņēmēju un citu institūciju pārstāvjus. Labklājībai par pamatu ir kļuvusi nafta. Norvēģijas labklājības stāsts ir sācies pirms 30 gadiem, kad Naftas akciju sabiedrība Phillips pie Norvēģijas piekrastes atrada naftu un Norvēģijas valsts nodrošināja savas tiesības uz naftu un līdz ar to uz milzīgu bagātību. No tā laika visa Norvēģijas pensiju sistēma ir balstīta uz šīm naftas rezervēm. Mani Norvēģija pārsteidza, jo zināju par šo zemi kā skarbu, skaistu fjordu un kalnu pasauli, bet nokļuvu mīlīgā, dzīvības pilnā kūrortpilsētā jūras krastā Kristiansannā - izrādās Norvēģija ir arī tāda! Tas, protams, ir likumsakarīgi, jo mēs devāmies uz Norvēģijas pašiem dienvidiem. Tiekoties Agderas reģiona pašvaldībā, tikšanās laikā guvām vispārēju ieskatu Norvēģijas politiskajā sistēmā un pašvaldību darbības principos.
Līdzīgi kā Latvijā Norvēģijas politiskā sistēma ir sadalīta trīs demokrātiskajos līmeņos, taču atšķiras to darbības principi: nacionālajā (parlaments/valdība), reģionālā (apgabali) un vietējā (pašvaldības).Reģiona pašvaldība (fylkeskommune) ir publiska vēlēta institūcija, kurai ir noteikti pienākumi saistībā ar valsts pārvaldes un pakalpojumu uzdevumiem katrā Norvēģijas apgabalā. Padome (fylkesting) ir katra novada pašvaldības pārvaldes institūcija, un tajā parasti ir 30–50 locekļi (Agderā ir 49 padomes locekļi, kuri ir sadalīti pastāvīgajās komitejās un valdē (fylkesutvalg). Reģiona domes priekšsēdētājs (fylkesordfører) ir gan padomes, gan valdes vadītājs. Arne Thomassen (pārstāv konservatīvo partiju) ir pašreizējais priekšsēdētājs un apgabala galvenais. Ievēlēts uz laika posmu 2019.-2023. Novada domes galvenie pienākumi ir: Izglītība (piemēram, vidusskolas un profesionālā apmācība) Veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (piemēram, zobārstniecības klīnikas) Rūpniecības/uzņēmējdarbības attīstība (piemēram, ceļojumu/tūrisma nozare) Reģionālā plānošana (piem., Reģionālās attīstības plāns Agder 2030 Ar plānu angļu valodā gan pilnā, gan īsajā versijā) Transports un sakari (piemēram, pašvaldību ceļi) Kultūras aktivitātes (piem., tostarp kultūras un sporta arēnas) Mantojums (piemēram, arheoloģija un kultūras mantojuma saglabāšana). Gan Latvijā, gan Norvēģijā ir līdzīgi 4 pakāpju finanšu atbalsta instrumenti, atšķirības ir tajā, ka Norvēģijā šis finansējums sastāda 50%, otra puse jāiegulda pašam uzņēmējam un finansējums nav paredzēts iekārtu iegādei, bet gan pētniecībai un sadarbībai ar zinātniekiem jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei : Vietējā- pašvaldību līmenī uzņēmējus atbalsta ar grantiem, organizējot konkursus ( FMA) Reģionālā līmenī, kas Latvijā būtu plānošanas reģioni (RFF) Valsts finansiālā atbalsta instrumenti uzņēmējiem līdzīgi kā pie mums LIAA ( FORSKNINGSRADET) Eiropas Horizon EU programmas atbalsts uzņēmējiem. Norvēģijā ļoti novērtēts un iedzīvotāju vidū populārs ir arī pie mums pazīstamais brīvprātīgais darbs, kurā cilvēki labprāt iesaistās, ziedojot savu brīvo laiku sabiedrības labā, kā piemēram, vadot sporta pulciņus bērniem, iesaistoties vietējās kopienas attīstības un apkārtnes labiekārtošanas pasākumos. Tas gan ir iespējams pateicoties valsts kopējam labklājības līmenim, saīsinātajām darba stundām un adekvātam atalgojumam. Cilvēki ir apmierināti ar savām dzīvēm, pārtikuši un gatavi kalpot arī sabiedrības vajadzībām. Knuts Skujenieks par ceļošanu, savulaik, ir teicis šādi: “Ceļojums ir skola, pārbaudījums un izprieca vienlaikus. Pat ja dabas ainavas vai pilsētu panorāmas tikai slīd gar acīm, jau cilvēka redze kļūst bagātāka. Ja par šo ainavu vai panorāmu uzzinām kaut ko vairāk, tad apziņā nogulstas iespaidi visam mūžam. Un ja ir iespēja kaut īslaicīgi saskarties ar tās zemes kultūru, parunāties ar turienes ļaudīm, tad agrāk nepazītā zeme kļūst par labu paziņu vai varbūt pat par mūža draugu.
Andris Zelčš, Balvu novada pašvaldības Tehniskās nodaļas vadītājs
Agdares apgabalā tika apmeklētas gan pašvaldību administrācijas, gan uzņēmējdarbības atbalsta iestādes, gan skolas un bibliotēkas, gan vietējie tūrisma uzņēmumi un sporta būves. Vietējie speciālisti tikšanās laikā dalījās ar savu darba pieredzi. Viena no lietām, kas bija ļoti uzkrītoša, tas bija vides pieejamības risinājumi cilvēkiem ar invaliditāti. Par to Norvēģijā tiek ļoti domāts, risinājumi ir ļoti pārdomāti, un funkcionāli. Evje and Hornnes pašvaldība atradās vecās armijas bāzē, kura šobrīd ir pielāgota dažāda veida uzņēmējdarbībai, pašvaldības funkcijām un valsts aparāta funkcijām. Ļoti labs piemērs, kā apsaimniekot degradētu teritoriju.
Norvēģijā ir ļoti aktīvas vietējās kopienas, iedzīvotāji labprāt iesaistās brīvprātīgā darbā savas apkārtējās vides sakopšanā. Ierosinājumi- aktīvāk mudināt vietējos iedzīvotājus iesaistīties iedzīvotāju padomēs, lai stiprinātu vietējo kopienu, pirms grantu konkursa potenciālajiem projektu iesniedzējiem veikt apmācību par projektu dzīvotspēju. Secinājumi: Lai gan Norvēģija ir turīga valsts, tomēr tur valda tā pati Latvijas problēma- lauki paliek tukši, iedzīvotāji migrē uz pilsētām. Norvēģijā labai biznesa idejai ir samērā viegli iegūt pirmreizējo finansējumu tās īstenošanai.
Aleksandrs Sņegovs, Balvu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs
Agdares apgabalā atrodas vairākas pašvaldības, un mēs iepazināmies gan ar vislielāko no tām ar aptuveni 92 000 iedzīvotājiem, gan arī ar tādām kurās ir ap 1000 cilvēku. Tika apmeklētas gan pašvaldību administrācijas, gan uzņēmējdarbības atbalsta iestādes, gan skolas, gan vietējie tūrisma uzņēmumi. Katra no apmeklējumiem darbinieki aktīvi iepazīstināja gan ar labajām, gan ar sliktajām pieredzēm darbā, lai tiešām varētu apjaust reālo situāciju. Lai gan pieejas problēmu risināšanai bieži vien atšķiras (noteikti tas saistīts arī ar valstu turību) Norvēģijā tika ievērots tas, ka problēmas tiek risinātas ar vienkāršiem, taču efektīviem risinājumiem. Papildus tam, Norvēģija ir paraugs vides pieejamības risinājumiem, jo cilvēki ar invaliditāti tur jūtas ļoti brīvi. Norvēģija uzņēmējdarbības atbalsta ietvaros ir samērā viegli iegūt pirmreizējo finansējumu idejas īstenošanai – Balvu novada pašvaldībai šobrīd ideju konkursā līdzekļu piešķiršana ir samērā vienkāršota, taču varbūt trūkst apmācību pirms naudas izdalīšanas – varbūt kādu profesionāļu seminārs, meistarklase, utt. Vides pieejamība Norvēģijā ir augstā līmenī – visi inženierrisinājumi ir vienkārši, taču efektīvi. Var redzēt, ka risinājumi ir ļoti piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti, un šie risinājumi nav nekāds tehnoloģiskais kalngals – tie ir tiek virzīti no vides pieejamības skatu punkta, nevis no tehnoloģiskās puses, jo tādā veidā viņi kļūst stipri sarežģītāki.
Evje and Hornnes pašvaldībā atradās vecās armijas bāze, kura šobrīd ir pielāgota dažāda veida uzņēmējdarbībai, pašvaldības funkcijām un valsts aparāta funkcijām. Ļoti labs piemērs, kā apsaimniekot potenciālu degradētu teritoriju. Ierosinājums – tas vairāk attiecas uz valsts pārvaldi, taču domājams ka tā ir decentralizēta valsts pārvalde, un arī pārskatīt potenciālo uzņēmēju piesaistīšanu publiskās-privātās partnerības ietvaros. Norvēģija ir ļoti aktīva kopienas sajūta, un viņiem ir daudz brīvprātīgā darba (tas gan ir mazliet citādākā izpratnē kā pie mums). Lai gan mūsu iedzīvotāju apziņa nav tādā līmenī, tomēr cerams, ka pēc iedzīvotāju pārvalžu izveidošanas iedzīvotāju iesaiste ne tikai politikas veidošanā, bet arī uzlabosies aktivitātes savas apkārtējās vides sakopšanā, u.c. Uzņēmējdarbības atbalstošo vidi veido dažādas organizācijas. Piemēram, reģionālais inkubators Kristiansandā. Šo inkubatoru vada tiešām pieredzējuši cilvēki – lielākā daļa no viņiem ir ar pieredzi uzņēmumu vadīšanā, kas sniedz pievienoto vērtību viņu darbam. Atalgojums nav tik liels kā uzņēmējdarbībā, taču viņi to veic ar savdabīgu misijas apziņu un šajā iestādē strādā 8 profesionāļi. Ar inkubatoru sniegto palīdzību izaugsmi sasniedz septiņi no desmit uzņēmumiem, parastos gadījumos veiksmīgi attīstās viens no 10 uzņēmumiem. Gada griezumā tiek apskatītas aptuveni 200 idejas, no tām tiek apstiprinātas 11 idejas, taču netiek pārtraukta komunikācija ar pārējiem, šādā veidā palīdzot uzlabot idejas. Inkubators piedāvā ofisa izmantošanas iespējas, saņemt atbalstu/profesionāļu palīdzību, tiek piedāvātas darbnīcas, apmācības par starptautisku preču realizēšanu, apmācības par digitalizāciju utml..
Kā nākamā iestāde, ko vēlētos pieminēt, ir Kristiansendas Start-up centrs. Galvenais iestādes mērķis – veicināt jauno uzņēmēju rašanos un kopēju sabiedrības uzplaukumu. Iestādes palīdzība uzņēmējiem – bezmaksas konsultācijas, prasmīgi padomdevēji, kvalitatīvi kursi, sadarbība ar potenciālajiem līdzekļu devējiem, palīdzība reģionos izmantojot attālinātas apmācības un kursus, arī imigrantiem. Balstoties uz vajadzībām šobrīd tiek virzīts kurss – ja agrāk šī iestāde vairāk nodarbojās ar dažādu palīdzību (piemēram, palīdzību nodokļu atskaišu sastādīšanā) šobrīd galvenais virziens ir motivēšana, tīklošana, apmācība, mācīt, kā uzdot pareizos jautājumos sava biznesa attīstībai. Galvenās centra vadītājas atziņas par idejām – galvenais ir tiešām zināt, ko Tu dari, jāveic darbības kas patīk klientiem, nevis pašam, kā arī mūsdienās ir svarīgi atšķirties sociālajos tīklos. Projekts, ko vērts pieminēt ir “MyMachine” UiA. Projekts ir par to ka, pieaugušie bieži vien pazaudē radošumu sevī, tāpēc ir izveidots šāda starptautiska programma, kurā pieaugušie kopā ar bērniem rada neiedomājamus prototipus. Prototipu radīšanas soļi – idejas radīšanu, pirmā prototipa veidošana, lekcijas, mācīšanās no industrijas pārstāvjiem, tikšanās ar mākslas studentiem un gala prototipa izveide un testēšana. Prototipu izstrādes mērķis ir izmantot principu "izgāzies ātri, izgāzies lēti". Mācības vada studenti, un to mērķis ir izveidot inovāciju kultūru jau sākot no bērna kājas un lai tā arī turpinās esot vecākiem. Arī izglītībai ir liela nozīme uzņēmējdarbības stiprināšanā. Agderas universitātes biznesa inkubators (Nyskaping). Galvenie darbības mērķi ir palīdzība studentiem biznesa veidošanai, vadlīniju ieviešana studentiem, dažāda veida izglītojošie pasākumi. Interesanta pieredzes apmaiņa – tiek aicināti gan veiksmīgie uzņēmēji, gan arī neveiksmīgie, lai kopīgi var apmainīties par pieredzi no abām pusēm, kas kalpo kā iedvesmas avots esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem.
Santa Šmite, Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja
Iegūtās zināšanas, pieredze un diskusijas, bija un ir aktuālas arī mūsu novada attīstības spektrā, jo Norvēģijas pašvaldības un uzņēmējdarbību veicinošās organizācijas, ko apmeklējām, radīja ne tikai priekšstatu par uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet ļāva ieskatīties tajā, kādi rīki tiek izmantoti, lai cīnītos ar reģionālajiem izaicinājumiem- jauniešu aizplūšana uz pilsētām, nevienlīdzīga teritorijas attīstība, kvalificēta darba spēka trūkums, iedzīvotāju novecošanās un nodarbinātības līmenis, mobilitāte utml., šie izaicinājumi ir novērojami arī mūsu pašvaldībā, līdz ar to bija svarīgi redzēt pieejamos risinājumus: kompleksa attīstība, sadarbības sekmēšana un prioritāšu noteikšana, vīzija un investoru piesaiste, gatavība darīt, attīstība un kopdarbs, zaļais virziens un darba spēka pielāgošana nākotnes profesijām, kā arī savu stipro pušu apzināšanās. Šie un citi risinājumi ir pielietojami arī mūsu pašvaldībā, tādējādi veicinot kopējo labklājību un iesaisti attīstību sekmējošos procesos.
Izaicinājumi Agderas reģionā tiek risināti dažādi. Piemēram, viens no tiem ir iedzīvotāju iesaiste procesos, radot jaunus un interesantus risinājumus pašvaldībās, kas ir saistoši iedzīvotājiem, kā arī veicina to iekļaušanu lēmumos, kas skar iedzīvotāju dzīves kvalitāti; biedrību aktivitāte un brīvprātīgais darbs, tādējādi radot piederības saikni ar pilsētu/pašvaldību/reģionu. Kompleksa attīstība- izvērtējot investīciju iespējas, teritorija tiek skatīta kā kopums – uzņēmējdarbības attīstība, darba vietas, dzīves vieta darbiniekiem, infrastruktūra, bērnudārzi utml., tādējādi veidojot loģisku sistēmu vides uzlabošanā. Sadarbības sekmēšana un prioritāšu noteikšana – telpas tiek izmantotas gudri, vedot kopā dažādas organizācijas un personas, ar mērķi sniegt platformu sadarbībai un gudrai ēku pārvaldībai, kā arī nosakot prioritātes, piemēram, izglītība, finanses tiek fokusētas uz svarīgāko, atsakoties no nebūtiskā, piemēram, lielas estrādes. Vīzija un investoru iesaiste – teritoriju attīstībai tiek izstrādāts attīstības koncepts, kas vizuāli parāda teritoriju nākotnē, radot priekšstatu investoriem par iespējām, pašvaldība iesaistās tik tālu, cik nepieciešams no publiskā sektora (ceļi, pievadi, velo celiņi utt.), ļaujot pārējo vīzijas konceptu īstenot uzņēmējiem un veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Gatavība darīt – lai veiksmīgi piesaistītu investorus, pašvaldības ir izdarījušas mazos mājasdarbus un tad, kad tiek uzrunāti investori, īpašumi ir novērtēti un ir gatavi pārdošanai, netiek tērēts laiks dokumentu kārtošanai, jo investors šajā periodā vienkārši var atrast citu daudz interesantāku piedāvājumu.
Attīstība un kopdarbs- lēmējvara un izpildvara strādā kopā, lai sasniegtu kopīgi izvirzītos mērķus, personiskās ambīcijas netiek kultivētas teritorijas attīstībā, izprotot vīziju un attīstības virzienus. Zaļais virziens un darbaspēka pielāgošana nākotnes profesijām – pašvaldības apzinās savu virzību zaļajā sektorā un veic dažādas darbības, kas sekmētu to (viļņu enerģija, vēja/saules enerģija utml.), piesaistot jaunus, jaudīgus uzņēmumus reģionam, apzinoties, ka arī skolās ir jāspēj radīt šo uzņēmumu darbiniekus, ilgtspējīgai attīstībai un sadarbībai, tāpēc tiek piedāvātas programmas amatniecības skolās, veicinot zināšanu radīšanu apgabalā un radot iespēju mazināt jauniešu aizplūšanu uz citiem apgabaliem. Tāpat arī skolās ar bērniem strādā un runā par to, kāda varētu būt nākotne un nepieciešamās profesijas, iemācot tiem skatīties plašāk uz pasauli un veicinot radošumu un inovāciju skatījumu. Savu stipro pušu apzināšanās – tas, ko pamanīju apmeklējot dažādas organizācijas un pašvaldības, bija savu stipro pušu apzināšanās, gan kā darbiniekam, organizācijai, pašvaldībai un apgabalam, jo tas ļauj veikt kvalitatīvāk un efektīvāk savu darbu, kā arī veiksmīgāk attīstīties un veidot stāstu, kas piesaista attīstības rīkus (investori, jauni uzņēmumi, sadarbības projekti utml.).
